Kodera pieraksti…

Ehh. Nu nav anime un ziepenes viens un tas pats. NAV! Nāaaaav! Tas būtu tas pats, kas salīdzināt MacOS ar WinME, vai WoW ar MU. Vienā gadījumā ir brīnumzeme aizspogulijā, bet otrā – sazin kas, kam jēgu neviens īsti nezin… Ok, ok, tālāk sekos neliels ieskats…

Žanri.
Latīņamerikas seriāliem ir tikai viens vienīgs žanrs – ziepju opera. Teiksim tā – lielākā daļa spēs nodalīt kādu mākslas filmu no ziepju operas noskatoties apmēram 5 min fragmentu. Ideja pavisam vienkārša: ja sižets nemainās – tā ir ziepju opera. Mazliet primitīvi, bet paņēmiens nostrādā.
Ziepenēm ir raksturīgs standarta scenārijs – nabadzīga meitene tiek apcelta no bagātnieku puses, iemīlas kādā “aizņemtā” jaunēklī, un tad kāds biezais večuks izārstē savu sklerozi un atklāj, ka nabadzīgā meitene ir viņa meita, kura, savukārt, tagad visus var salikt kā mazus ežus. Njāaa. Apmēram tā.

Savukārt iekš anime žanru ir daudz (nē, tas nav pēc iedalījuma “viens, divi, daudz”!). Sākot ar mīkstajiem domātu romance un drama, beidzot ar horror. Pa vidu vēl visādi mecha, slice of life, matrial arts, etc, etc, etc.

Gamez (btw, gāmes ir dzīves neatņemama sastāvdaļa…)
Ziepenēs kā pareizais ceļs tiek pasniegts tikai viens, t.i., alternatīvas galveno varoņu izvēlē visdrīzāk novedīs pie horror žanra… vai vēl sliktāk
Toties ar anime ir savādāk. Tā kā [vērā ņemamu] spēļu sagaļā dominē visual novel tipa spēles, tad, ja iekš anime redzētais nobeigums nebija īsti pa prātam, ir iespējams izveidot savu, izejot uz konkrētu anime balstīto spēli, kas ir diezgan lielai daļai populārāko anime (parasti gan vispirms tiek izveidota spēle, un tad uz tās bāzes izveidota anime, bet tas tā…). Principā tas ir kā izlasīt kādu grāmatu, kurai, atkarībā no izstrādātāju roku saliekuma leņķa, var būt diezgan atšķirīgi scenārīji un gala iznākumi (atmiņā parādās kkas no bērnības, kad tika paredzēts, ka nākotnes grāmatās varēs mainīt notikumu gaitu pēc sava prāta – te nu tas ir!).

OST.
Manā sklerotiskajā atmiņā līdz mūsdienām ir saglabājušās diezgan miglainas atmiņas par to, ka vienā latīņamerikas seriālā (nosaukumā, liekas, bija vārds “Roze”… “Savvaļas roze” varbūt?) galvenā varone mācēja dziedāt arī īstajā dzīvē (izdoti albumi un tādas lietas). Tas principā ir vienīgais gadījums, kad varētu runāt par vēlmi iegūt kādas ziepju operas OST savā īpašumā (un – nē, man nav neviena CD attiecībā uz šo seriālu! ).

Savukārt anime bez OST ir… hmm… !=Anime (tb, NOT Anime) Ja OST nenosaka pašas anime vērtību, tad pavisam noteikti ir novērtēšanas skalas sastāvdaļa. Piemēram, Aria, the Origination (lieliska klavirespēle un izcila balss), vai Clannad, vai … ok, ok, aizrāvos.

Protams, varētu būt izņēmumi, bet tomēr BGM (BackGround Music) palīdz labāk izjust konkrētu vidi un noskaņu. Un ko vēl vairāk vajag pilnai laimei kā labu Opening theme un closing theme? Un katru reizi, izdzirdot kko no redzētajiem [pareizāk - dzirdētajiem] OST, atmiņā ataust sajūtas, kas pārņēma skatoties kādu no anime, parasti palīdzot uzlabot garastāvokli. Tas gan var novest pie neveiklām situācijām pubilskās vietās, jo lielākajai daļai nebūs ne jausmas, par ko būtu tā jāfano… Bet – who cares!!!

Izteiksmība.
Realitāte iekš anime nav ierobežojums. Ir iespējami visdažādākie sapņi / murgi, realitātes, etc. Kkā nevaru iedomāties, kur varētu piesaistīt fantāziju iekš kāda meksikāņu seriāla. Protams, arī pats formāts (zīmētais ir pāri visam) iekš anime dod iespēju izvērsties attiecīgā mākslinieka talantam uz pilnu klapi, kamēr seriālos pārsvarā pilnībā tiek aizmirsts par darbības fonu, un pa reizei vienīgi tiek parādīta kāda savrupmāja vai Riodežaneiro Jēzus statuja no putna lidojuma. Njāaa.

Fanservice.
Fanservice rulez. Protams, iekš pēdējā laikā veidotajām anime ir vērojama tendence palielināt fanservice daudzumu, upurējot gan sižetu, gan citas lietas. Itkā nav ne vainas (vienīgi tiek iztērēts pārāk liels asiņu un proteīna daudzums ^-^), kamēr anime nepārvēršas par vienu vienīgu fanservice. Un tas jau vairs nav interesanti.

Kawaii.
Fanservice apakškategorija. Kurā gan ziepenē var lūkoties uz brīnišķīgām, eņģeļiem līdzīgām būtnēm? Varbūt izklausās pārāk sapņaini, bet anime ir anime (domāts romance-tipa žanrs, un ne tikai). Un iekš anime nav neizdevušos aktieru (ir tikai neizdevušies zīmētāji).

Ecchi.
Fanservice apakškategorija. Nē, tas nav nekāds hentai! :@ (protams, ir arī atsevišķi hentai, bet tas jau ir cits stāsts). Saprātīgās devās ir ok, kad var noelsties: ‘That lucky bastard’ .  Savukārt par šo tēmu attiecībā uz seriāliem labāk paklusēt… Sabojāšu vēl kādam visu svētdienas vakara prieku…

Merchendise.
Ja par seriālu varoņem labākajā gadījmā ir kāds plakāts, tad par anime ir pilns komplekts – manga, atslēgu piekariņi, [PC]peles paklājiņi, body-pillows, PVC darinājumi, etc. Cenas, protams, ir normālam cilvēkam ne pārāk pievilcīgas, bet kurš teica, ka otaku ir normāli… ^-^ . Toties var ar saviem iemīļotajiem varoņiem pavadīt kaut vai 25h diennaktī (party).

Morāle.
“Kāds” uzvedināja uz pārdomām (that bastard! >:-)), kāda varētu būt morāle iekš anime… Hmm, nu nez, atkarībā no pašas anime.
dominē morāle ‘nedarīt pāri citiem, būt izpalīdzīgam’ un ‘draugi ir ļoti svarīga dzīves vērtība tāpēc to nevajadzētu pazaudēt’… Es gan šīs patiesības zināju jau labu laiku iepriekš, bet tas tāa…
Ziepenēs pārsvarā dominē doma, ka ļaunais vienmēr saņem sodu… Hmm, nu nez. Teorētiski, ja šāda tipa seriāli +/- ataino dzīvi, ta kāda jēga no šiem seriāliem, ja tajos atainotā pamatideja nesakrīt ar reālo situāciju? Papildus, seriālos no ~3 sērijas līdz ~pirmspēdējai sērijai apmēram vismas 1/2 no sērijas laika aizņem asaru birdināšana, un tikai pašās beigās visi ir priecīgi un laimīgi. Vai tad tā būtu morāle, ka visu dzīvi jācieš, jāmokās, un visādi ar sevi mazohistiski jāapietas, lai tikai pašās beigās būtu viss ok? Hmm, paldies par ‘iepriecinošām perspektīvām’, tā teikt…

Ejot vēl tālāk – kāda gan morāle ir 95% pa TV rādāmajās mākslas filmās (atskaitot to, ka unlimited ammo un god mode ir ļoti noderīga lieta, doooh)? Nez gan, kāda varētu būt dzīves gudrība iekš, piemēram, Simpsoniem… Nav jau nekas pret Simpsoniem, bet nu tomēr…

Btw, iekš anime praktiski nav novērota tāda īpašība kā divkosība / liekulība. Varbūt tas saistīts at kultūras atšķirībām?

Ok, pietiks rakstīt, jāiet kodēt Šajā vietā tiek izteikta līdzūtība tiem, kas spēja veiksmīgi tikt galā ar mana haotisko domu plūduma izlasīšanu.